28.03.2014

Gadās, ka dažu neveiksmju priekšā kāds ir nonācis pie domām:'' Es esmu nevarīgs, es esmu vājš, nabags, muļķis, man nav nekādas vērtības.''

Piekrītu, ļoti labi, viņš tiešām ir nevarīgs, vājš un t.t., bet viņš nedrīkst tāds palikt, jo tas ir bīstami.

Ja jums gadās nonākt līdzīgā stāvoklī, parādiet, ka jums piemīt kaut nedaudz gudrības un centieties domāt : '' Labi, tas ir skaidrs, es neesmu nekā vērts, bet ir taču pasaulē cilvēki, kas ir bagāti, skaisti, gudri, un t.t., un es savās domās vienošos ar viņiem, lai gūtu labumu no viņu īpašībām un tikumiem.''

Pamēģiniet arī atsaukt atmiņā visus miera, gaismas, iedvesmas brīžus, ko jūs jau esat pārdzīvojis, jo jūs tādus esat pārdzīvojis, tie nevar būt izdzēsti.

Pieķerieties pie šiem mirkļiem, un mazpamazām drosme un pārliecība atgriezīsies. Varat atcerēties kaut vai tālā bērnībā, kad jūs guvāt panākumus vai stāvējāt uz slavas pjedestāla pašā virsotnē. Nav svarīgi vai tās bija labās sekmes, vai sasniegums sportā, varbūt labs loms makšķerējot, sēņojot, varbūt skaitot kādu dzejoli vai dziedot dziesmu, visi sajūsminājās par jums un jūs patiesi jutāties spēka, enerģijas pilns, gatavs gāzt kalnus. Tikai atceraties un padzīvojiet tajās emocijās. Katru dienu šo sajūtu atsauciet atmiņā, nepaies ne ilgs laiks, kad jūsu spēki atgriezīsies un jūs sapratīsiet, ka esat brīnums, ko radījis Dievs…