01.04.2014

Cilvēki bieži ir bijuši atstumti, nepieņemti, viņu vēsturē ir bijušas sāpes un ciešanas. Dažreiz viņi dzīvo, baidoties atsaukt savā atmiņā visus sāpīgos dzīves apstākļus un notikumus. Es iesaku visus notikumus un rūgto dzīves vēsturi salīdzināt ar Kristus ciešanām un vēsturi. Tas priekš cilvēka ir atklājums- tu esi līdzīgs Dieva Dēlam. Tevī mīt Svētais Gars. Svēto Garu mēs gaidām, ka Tas nāks no godpilnām telpām, no nezin cik attālas vietas. Bet Viņš ir avots, kurš izpaužas mūsos pašos, bieži asarās, kuras lejam nožēlā. Nokļūt pašam pie sevis ir pirmais solis, lai saņemtu Svēto Garu. Jo smagāki pārdzīvojumi jūsu dzīvē, jo vairāk jāmīl sava dvēsele. Atmiņu tumsā jāspēj atjaunot mīlestību uz sevi. Ja tu pats sevi atstum, tad arī Svētais Gars neaizdedzinās tavā sirdī piedošanas uguni. Tas var notikt divu iemeslu dēļ: grēka un ļaunuma dēļ, kādu esi pieļāvis, kā arī nodarījumu dēļ, kuri ir tevi pazemojuši. Šie divi iemesli prasa Dieva piedošanu un piedošanu pašam sev. Jāiededz mīlestības kvēle uz sevi. Mēs nevaram cerēt uz Svētā Gara mīlestību, ja pret sevi jūtam tikai niknumu, žēlumu, pretenzijas, ja neesam spējīgi sev piedot. Atrodi savā sirdī mīlestību, ko jūti pret sevi un savu dvēseli. Neviens cilvēks nevar atgriezties dzīves sākumā, bet ikviens var sākt no jauna tur, kur viņš atrodas, un pilnībā izmainīt to, kāds būs viņa dzīves noslēgums…