01.04.2014

Izrādās -savā ziņā jā. Liktenis ir nedaudz līdzīgs ģenētiskajam kodam. Ir lietas, kuras tu nevari mainīt, piemēram savu acu krāsu. Bet, ja ir ģenētiska nosliece uz elpošanas ceļu slimībām, tad veselības stāvoklis būs atkarīgs no vides, kurā cilvēks dzīvo. Līdzīgi ir ar notikumiem, kurus mēs nevaram ietekmēt. Bet ir citi, kurus vairāk vai mazāk var pavērst vēlamajā virzienā. Un tas, kā cilvēks reaģē uz šo otro notikumu veidu, vairāk vai mazāk noteiks tālāko notikumu gaitu. Tas nozīmē, ka cilvēks visu laiku atrodas iespējamās nākotnes izvēles priekšā. Es neticu nenovēršamībai, tomēr ticu liktenim. Es ticu, ka dažas lietas ir iepriekšnoteiktas, bet citas var mainīt. Tas būtībā ir milzīgs paradokss. Beigu beigās būtībā tas, ko tu nojautās redzi, ir varbūtība, ka notikums patiešām notiks. Tas liek atgriezties pie sākotnēja secinājuma: kad tu paredzi notikumu, tu palielini tā iespējamību, pastiprini izredzes pieredzēt, ka tas patiešām atgadās…